Spojenaskolapp.sk

Kur mācīties

Vai online izglītība uzvarēs klasisko izglītību?

Dafna Kollere, bezmaksas online izglītības platformas Coursera veidotāja uzskata credite nebancare rapide, ka iegūt kvalitatīvu izglītību, ir jābūt tikpat viegli, kā ieslēgt ūdeni. Pēc viņas domām, tuvākajā nākotnē, online izglītība ieņems ļoti svarīgu lomu mūsu dzīvē.

Vai online izglītība uzvarēs klasisko izglītību?
Pagaidām, vēl nav redzamas nekādas pazīmes, kas liecinātu par to, ka lielākais vairums cilvēku, vēlētos tradicionālo diplomu nomainīt pret online izglītību, vismaz bakalauru izglītības līmenī. Ir iespējams, ka maģistratūras izglītība, tādā veidā tiks veiksmīgi nomainīta, bet bakalauru izglītībā, visticamāk sāksies apmācības procesa transformācija: kļūs pieejami kvalitāti online materiāli un tie kļūs par apmācības galveno sastāvdaļu un studenti ieradīsies auditorijās, lai pēc iespējas aktīvāk sadarbotos ar profesoru.

Dafna uzskata, ka ar laiku, pateicoties online izglītībai, visas universitātes izmainīsies, iekaitot pat pašas labākās, tāpēc, ka nesaglabāsies, tik ierastā, lekciju lasīšana. Viņa uzskata, ka tieši tas, ir ļoti labi. Lekcijas – nav efektīvākais apmācības veids, jūs, lekciju laikā, varat cilvēkus iedvesmot, varat uzburt nepieciešamo ainu un sniegt daudz informācijas, bet, ja jūs gribat studentiem kaut ko reāli iemācīt, tad ir nepieciešami, interaktīvās sadarbības modeļi.

Tā, kā izglītojošās online platformas sniedz iespēju mācīties labākajās pasaules universitātēs, pastāv briesmas, ka to plašā izplatīšanās sagraus mazās augstskolas: kas tajās gribēs mācīties, ja būs iespēja pierakstīties uz interneta kursu Stenfordas universitātē. Dafna saka, viņai liekas, ka online mācības ir kā mācību grāmata, kuru var izmantot jebkurā augstskolā, lai ar to palīdzību mācītu studentus imprumut rapid cu buletinul.

Motivācija
Mācīties online kursos, tas tomēr nav tas pats, kas patstāvīgi apgūt kādu no priekšmetiem. Cilvēkam vajag būt ļoti motivētam, lai viņš mācītos pats, ar grāmatas palīdzību, turklāt, cilvēks nav spējīgs novērtēt, vai viņš mācās pareizi, grāmata nav spējīga sniegt atgriezenisko saiti. Bet, online kursi un cilvēki, kas tos izmanto, ļauj saņemt zināšanu un prasmju novērtējumu. Auditorija, kas var mācīties, izmantojot online avotus, visu laiku palielinās un šodien, platformas veidotāji var sniegt šo iespēju milzīgam cilvēku skaitam.

Kad runā par online izglītību, bieži saka, ka vajag būt ļoti motivētam cilvēkam, lai pabeigtu apmācības kursu. No vienas puses, tā ir taisnība. Bet, no otras puses, vajag saprast arī to, ka mācīties pašam, pēc mācību grāmatas ir daudz sarežģītāk. Turklāt, kad cilvēki apvaino online kursus tajā, ka tos nav iespējams pabeigt, nav izslēgts, ka viņi mazliet melo. Kaut gan statistika liecina to, ka online kursus pabeidz tikai 5% cilvēku. Pacentīsimies tikt skaidrībā, kā rodas šis cipars. Daļa to cilvēku, kuri nospiež pogu “pieteikties” pat neparādās saitē, tas nozīmē, ka vispār nesāk mācīties. No tiem cilvēkiem, kuri ir sākuši apmeklēt nodarbības atkrīt vēl puse, tāpēc, ka viņi ir pierakstījušies uz nepareizajiem kursiem, piemēram, “astrobioloģija”, cilvēki uzskata, ka tas ir saistīts ar astroloģiju, bet izrādās, ka tas ir zinātniskai kurss. Tātad, ir palikusi aptuveni ceturtā daļa, bet arī šeit, cilvēki dalās divās grupās, viena no tāmi, skatās video un nepilda mājas darbus, jo viņi nekad nav vēlējušies pabeigt kursus. Rodas jautājums, cik cilvēku pieteicās kursiem ar patiesu vēlmi tos pabeigt?

Turpinājums nākamajā rakstā.

Vai online izglītība uzvarēs klasisko izglītību (turpinājums)?

Datori, Coursera un bērni
Ja runājam par datora nozīmi bērna dzīvē, tad uzreiz vajag runāt arī par līdzsvaru. Protams, bērniem ir vajadzīgi ierobežojumi. Līdzsvars, nozīmē to, ka bērni savu laiku pavada ne tikai sēžot pie datora, bet arī spēlējoties svaigā gaisā. Tātad, viņu dienas kārtībā ir gan dators, gan spēles svaigā gaisā. Ja viņu diena ir sakārtota tādā veidā, tad viņiem ir iespējas daudz ko iegūt. Piemēram, viņi var skatīties izglītojošas programmas, bet tas nenozīmē, ka viņi nespēlēs ar spēles. Bērniem konkrēts laiks ir jāpavada svaigā gaisā, jānodarbojas ar sportu, jāsatiekas ar draugiem, bet tas nenozīmē, ka bērniem ir jāliedz pieeja datoram. Līdzsvars, katru dienu var būt citādāks, ja bērns vakar vairāk laika pavadīja pie datora, tad šodien, viņam vairāk laika ir jāpavada svaigā gaisā. Tieši tāpat ir arī ar laika apstākļiem, piemēram, šodien spīd spoža saulīte un bērns pats negribēsies iet pie datora, bet ja rīt līst lietus un bērnam nav ko laukā darīt, tad, attiecīgi, viņš vairāk laika pavadīs pie datora.

Coursera nav bērnu izglītojošo programmu, platforma ir paredzēta ieaugušajiem cilvēkiem un netaisās pāriet uz bērnu programmu tirgu. Tajā var atrast kursus, kuri ir paredzēti pārejai no skolas uz universitāti. Platformu izmanto arī vecāko klašu skolnieki , kuri grib labāk sagatavoties koledžai, iemācīties papildus materiālus vai arī tikt skaidrībā, kādu priekšmetu vēlās mācīties. Iedomājieties, ja jūs esat vidusskolnieks, jums īsti nav saprašanas par to kas ir lingvistika vai psiholoģija, tāpēc, ka tādus priekšmetus skolā nepasniedz. Protams, ka ir arī tādi bērni, kuri jau 13 gados izmanto Coursera, bet viņi nav galvenā mērķauditorija. Programma ir paredzēta augstākajai izglītībai un to ir veidojuši lieliski darbinieki, kuri tajā labi orientējas, bet viņiem nav nekādas pieredzes, programmu veidošanā priekš bērniem. Ļoti talantīgi bērni ir spējīgi gūt labumu arī no universitātes kursiem, bet lai izveidotu programmu, speciāli paredzētu bērniem, tad mums ir vajadzīgs pavisam cits, sadarbības partneru loks, kā arī cits biznesa modelis.

Dafna Kollere cer, ka pavisam ātri, online izglītība tiks ieviesta arī vidusskolās, bet sākumskolās, bērniem līdz 11 – 12 gadiem, izglītībai vajadzētu būt pēc iespējas vairāk taktiskai. Tai vajadzētu pēc iespējas vairāk mācīt bērnus sadarboties ar citiem cilvēkiem, attīstīt personību, mācīties domāt. Sešus – septiņus gadus veciem bērniem nevajadzētu pilnībā sadarboties ar cilvēkiem online, kā to dara studenti platformas Coursera ietvaros. Viņiem vajag ar cilvēkiem sadarboties personīgi, arī priekš tam, lai varētu iemācīties atpazīt cilvēku sejas izteiksmes un nolasīt ķermeņa valodu.

Online izglītības mīnusi
Par dažiem no tiem mēs jau runājām: mācīties online ir grūti, ja jūs neesat spējīgs koncentrēties un neesat pietiekami motivēts. Motivācija daļēji ir atkarīga no platformas veidotājiem, bet daļēji arī no jums. Pie tāda secinājuma nonācis Spānijas salīdzināšanas portāls.

Vēl viens, ļoti svarīgs mīnuss ir iegūto zināšanu reāla novērtēšana. Masveida apmācības procesā, kad vienā kursā mācās aptuveni viens tūkstotis cilvēku, ir uzdevumi, kurus dotajā attīstības etapā, nav iespējams novērtēt, piemēram, garas esejas vai sarežģītus matemātiskos secinājumus. Lai to izdarītu, ir vajadzīgs eksperts, bet ekspertu ir maz, bet skolnieku daudz.

Kur mācīties. Izglītība ārzemēs.

Jaunie cilvēki, bieži vien, pēc vidusskolas beigšanas ir neziņā – uz kurieni lai dodas mācīties? Tiem, kuriem ir iespēja mācīties ārzemēs, nezina, kuru valsti lai izvēlās un viens aiz otra rodas jautājumi: “Kura valsts man ir vispiemērotākā?”, “Vai es tur jutīšos labi, spēšu iedzīvoties? “, “Kuras valsts kultūra manī izraisīs vismazāko šoku?”, “Kā es pavadīšu brīvo laiku”, “Vai man būs iespēja strādāt? “. Tā ir tikai ļoti maza daļa jautājumu, kuri rodas nākamajiem studentiem. Studentu vecākiem ir citas problēmas, daudz praktiskākas, viņi uztraucas par to, cik dārga būs dzīve izvēlētajā valstī un cik droši šajā valstī ir atrasties.

Tātad, kam vajag pievērst uzmanību, izvēloties valsti.
Pirmām kārtām, jums ir jāsaprot, ka katra valsts ir unikāla un ļoti atšķirīga no pārējām valstīm un tas nozīmē, ka mācības katrā valstī krasi atšķirsies. Bet, eksperti, šajos jautājumos apgalvo, ka mācības, ir tikai viena medaļas puse un lai izvairītos no sarežģījumiem, jums vajag pievērst savu uzmanību, vēl ļoti daudziem faktoriem.

Savu uzmanību, jums jāpievērš arī mācību programmām. Tātad, pirms izvēlēties valsti un augstskolu, nav mazāk svarīgi uzzināt, vai tur būs iespēja, apgūt jūs interesējošo specialitāti angļu valodā.

Iestāšanās noteikumiem. Rūpīgi vajag iepazīties arī ar iestāšanās noteikumiem jūsu izvēlētajā augstskola. Pajautājiet sev, vai jūs būsiet spējīgs tos izpildīt? Katrā valstī un katrā augstskolā, iestāšanās noteikumi atšķiras, tāpēc izvēlies to augstskolu, kuras noteikumi jūs apmierina. Ja ir radušās kādas neskaidrības, tad ir jālūdz padoms mācību konsultantam ārzemēs.

Angļu valoda. Visticamāk, ka savu nākamo profesiju, jūs apgūsiet angļu valodā, bet, nav izslēgts, ka tajā valstī, uz kuru jūs taisāties doties, iedzīvotāji runā savas valsts valodā, kura nav angļu valoda. Pajautājiet sev, kā jūs jutīsieties valstī, kurā visi runā svešā valodā? Vai jūs esat gatavs apgūt vēl vienu svešvalodu?

Izdevumi un iespēja strādāt. Katrā valstī ir atšķirīga ne tikai valoda, bet arī dzīves līmenis, tāpēc, jums vajag rūpīgi izvērtēt savas iespējas, bet konkrētāk, kāda naudas summa jums ir vajadzīga katru mēnesi, vai vecāki būs spējīgi jums palīdzēt, ja jā, tad kādos apmēros. Ja vecāki nav spējīgi nodrošināt visu nepieciešamo naudas summu, tad vajag apsvērt domu par piestrādāšanu, bet ir jāsaka, ka ne jau visās valstīs sameklēt darbu ir tik vienkārši, kā mums liekas. Arī samaksa par darbu, katrā valstī ir ļoti atšķirīga.

Mājoklis. Tev jārēķinās arī ar to, ka mācību laikā, tev būs nepieciešams mājoklis. Tātad, tu vari īrēt dzīvokli vai istabu vai arī iekārtoties kopmītnēs. Jebkurā gadījumā, tev vajag ņemt vērā šos izdevumus.

Maksa par mācībām. Visiem ir skaidrs, ka katrā valstī, maksa par mācībām, ir atšķirīga, svarīgi ir uzzināt, vai ir iespēja, šajā mācību iestādē, saņemt stipendiju vai kādu citu finansējumu.

Internacionālā vide. Rēķinieties ar to, ka valstī, kurā jūs esat nolēmis pavadīt savus turpmākos dzīves gadus, jūs sastapsieties ar pavisam citu kultūru un citu dzīves veidu. Tāpēc, kārtīgi apdomājiet, kuras valsts vide un kultūra, jums ir visvairāk pieņemama.

Pasaulē labākās izglītības sistēmas

Dienvidkoreja
Japāna un Dienvidkoreja cīnās par 1. vietu reitingā. Bet vai jūs zināt, ka Dienvidkorejā, bērni, bieži vien, apmeklē skolu septiņas dienas nedēļā.

Lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis valstī ir 97,9%, no tiem vīrieši ir 99,25, sievietes – 96,6%. IKP 2014. gadā sastādīja 34795 dolārus.

Japāna
Izglītības sistēmas bāze balstās uz jaunākajām tehnoloģijām, tas ļauj ieņemt vadošās pozīcijas zināšanu līmenī un problēmu risināšanu līmenī. IKP – aptuveni 5,96 triljoni ASV dolāru.

Singapūra
Singapūra ir līderis pirmskolas izglītības sistēmā, tai ir labi rādītāji arī citās jomās, kuri nodrošināja tai trešo vietu reitingā. IKP – 64584 dolāri.

Honkonga
Honkongas skolās, pārsvarā ir britu mācību sistēmas. Pirmskolas, vidējā un augstākā izglītība atrodas ļoti augstā līmenī. Mācības notiek angļu valodā un vienā, no japāņu valodas dialektiem.

Somija
2012. gada līderis savas pozīcijas ir atdevis Āzijas konkurentiem, bet neskatoties uz to, daudzi joprojām, uzskata Somijas apmācību sistēmu, par vislabāko pasaulē, kaut gan patiesībā, tā tāda nemaz nav. Viens, no galvenajiem trūkumiem, izrādās ir bērnu vecums, jo Somijā, bērni sāk apmeklēt skolu no 7 gadu vecuma. Izglītība, Somijā, ir bez maksas, IKP – 36395 dolāri.

Lielbritānija
Par izglītības jautājumiem Lielbritānijā lemj Anglijas, Skotijas, Ziemeļīrijas un Velsas valdība. IKP – 38711 dolāri. Pēc Pīrsona indeksa, Lielbritānija ieņem otro vietu Eiropā un sesto vietu pasaulē.

Kanāda
Kanādas skolās, apmācība notiek angļu un franču valodās. Lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis ir ļoti augsts – 99%, gan vīriešu, gan sieviešu vidū. Kanādā, ir vislielākais koledžu abiturientu skaits. Kanādiešiem jau no 18 gadiem ir iespēja mācīties 16 koledžās, kuras atrodas dažādās provincēs. Mācību laiks – 180 – 190 dienas. Rezultāti kļūs vēl labāki, ja līdzekļi tiks investēti sākumizglītībā. IKP – 44656 dolāri.

Nīderlande
Zems investīciju līmenis, vāja plānošana un vidējās izglītības vadīšana. IKP – 42586 dolāri.

Īrija
Liels lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis – 99%, vīriešu un sieviešu vidū. Izglītība valstī ir bez maksas priekš visiem līmeņiem – sākot ar pirmskolas un beidzot ar koledžu vai universitāti. Par mācībām maksā tikai citi, Eiropas valstu studenti. Īrijas valdība, katru gadu izglītībā investē 8,759 miljonus eiro.

Polija
Par izglītības sistēmu Polijā atbild Izglītības Ministrija. Pēc Pīrsona indeksa, Polija ieņem 4. vietu Eiropā un 10. vietu pasaulē. IKP – 21118 dolāri.

Dānija
Izglītības sistēma Dānija sastāv no pirmsskolas, sākumskolas, vidējās un augstākās izglītības, kā arī no pieaugušo izglītības. Vidējās izglītības posmā papildus tiek iedalītas ģimnāzijas, kopējās sagatavošanas programma, utt. Arī augstākajā izglītībā ir pieejamas vairākas programmas. Izglītība, bērniem līdz 16 gadiem ir obligāta. IKP – 57998 dolāri.

Vācija
Vācija cenšas radīt izglītības sistēmu, kura būs viena no vislabākajām pasaulē, Izglītība ir pilnībā valsts ziņā un tai, attiecīgi, nav nekāda sakara ar pašvaldībām. Bērnu dārzu apmeklēt nav obligāti, bet vidējās izglītības sistēmā darbojas piecu veidu skolas. Vācijas universitātes, tika atzītas par labākajām pasaulē. Speciālisti uzskata, ka tās veicina, labas izglītības izplatīšanos Eiropā. IKP – 41248 dolāri.

© 2017   www.Spojenaskolapp.sk