Spojenaskolapp.sk

Izglītots cilvēks

Fragments no N. Rubakina grāmatas “Kā nodarboties ar pašizglītošanos”, 1962

Varam nekļūdīgi teikt, ka dotajā laikā, masu tiekšanās pēc izglītības ir sasprindzināta līdz tādai pakāpei, kāda vēl nav bijusi nevienos laikos un ar katru gadu spriedze tikai pieaug. Pati dzīve mudina katru cilvēku apbruņoties ar zināšanām un saprašanu.

Lai dzīvotu, vajag…iegūt speciālo izglītību, bet vēl, vajag iegūt arī vispārējo izglītību, vajag mācēt tikt skaidrībā par visu, kas notiek apkārt, bet priekš tam ir vajadzīga, ja var tā izteikties, māka domāt un saprast, vajadzīgs zināms redzesloks, zināma attīstības pakāpe. Speciālā izglītība iepazīstina cilvēku, ar vairāk, vai mazāk ierobežotu zināšanu loku un noteiktu prasmju kopumu. Vispārējā izglītība sniedz cilvēkam plašu izpratni par pasauli, dod viņam saprašanu par daudzpusīgo pasaules dzīvi, no mazajiem atomiem līdz neaptveramajām debesu tālēm, no mikroskopiskajām šūniņām, no kurām ir uzbūvēti organismi, līdz tautām un ciltīm, kas sastāda cilvēci. Tieši tāpat, kā vienota ir pasaule, vienota ir arī izglītība. Patiesībā, lai vieglāk būtu mācīties un apgūt vienu un to pašu priekšmetu, to apskata vairākas zinātnes no dažādām pusēm, bet tikai visas zinātnes, ļauj saprast visus faktus, visas parādības. Lai arī cik svešas, viena otrai ir fizioloģija un vēsture, bet tikai vienas un otras, zināšana un saprašana, dod iespēju saprast cilvēku, kurš pats par sevi ir ne tikai organisms, bet arī apzināts vēsturiskais vadītājs kuru, turklāt, pēta arī ķīmija, fizika, psiholoģija, ekonomija, utt. Ir acīm redzami, ka bez vispārējās izglītības, cilvēks nevar sasniegt pienācīgu, kādas parādības saprašanu, bet tas nozīmē, ka viņš nav spējīgs būt labs speciālists. Speciālistam – ķīmiķim, vajag zināt fiziku un matemātiku, kā arī šo zinātņu vēsturi, fizioloģiju, beidzot, viņam ir jābūt spējām vispārināt, ja viņš nevēlas palikt tikai pliku faktu jomā. Vēlēšanās iedziļināties savas specialitātes dzīlēs ļauj cilvēkam nokļūt ārpus tās robežām. Tādējādi, lai kļūtu par labu speciālistu, vajag iegūt vispārējo izglītību; bet lai dzīvotu – vajag kļūt par speciālistu…

Tikmēr, speciālā izglītība nedrīkst slāpēt, bet papildināt vidējo izglītību. Tās, viena otrai ir nepieciešamas; viena bez otras nav iedomājamas…

Interese par vispārējiem valsts dzīves jautājumiem, sabiedrības dzīves parādībām, domu veiksmi zinātnes, filozofijas, politikas jomā, utt. pakāpeniski, nepārtraukti un masveidīgi pieaug. Viņos parādās ne tikai tieksme pēc izglītības, – viņos ātri ir pamodusies tieksme pēc augstākās izglītības. Tā, lūk, ir tieksmes pēc augstākās izglītības, atmoda masās un tā sastāda vienu, no raksturīgākajām, mūs gadsimta parādībām – miglior spazzolino elettrico.

Pašlaik, masas apmierina savu vajadzību pēc augstākās izglītības, visdažādākajos veidos un ar visdažādākajiem līdzekļiem. Visus šos līdzekļus, var nosaukt par ārpusskolas līdzekļiem, kuru turpinās visu dzīvi.

Tikai ļoti nelabvēlīgos sociālās dzīves apstākļos, izglītība lielākajam vairumam cilvēku beidzas uzreiz pēc skolas kursa pabeigšanas. Tur, kur sabiedriskā dzīve noris lēni un gausi, tur, samērā ticami, pelēka un vienveidīga darbība pakāpeniski ievelk cilvēku kā purvā un cilvēks sāk spriest, ka gan jau viņš nodzīvos arī tā. Par laimi, tas ne vienmēr un ne visur ir tā, izglītība, vienreiz iesākusies skolā, turpinās arī pēc skolas.

© 2017   www.Spojenaskolapp.sk