Spojenaskolapp.sk

Par izglītību, vienu no lielākajām vērtībām

Kur mācīties. Izglītība ārzemēs.

Jaunie cilvēki, bieži vien, pēc vidusskolas beigšanas ir neziņā – uz kurieni lai dodas mācīties? Tiem, kuriem ir iespēja mācīties ārzemēs, nezina, kuru valsti lai izvēlās un viens aiz otra rodas jautājumi: “Kura valsts man ir vispiemērotākā?”, “Vai es tur jutīšos labi, spēšu iedzīvoties? “, “Kuras valsts kultūra manī izraisīs vismazāko šoku?”, “Kā es pavadīšu brīvo laiku”, “Vai man būs iespēja strādāt? “. Tā ir tikai ļoti maza daļa jautājumu, kuri rodas nākamajiem studentiem. Studentu vecākiem ir citas problēmas, daudz praktiskākas, viņi uztraucas par to, cik dārga būs dzīve izvēlētajā valstī un cik droši šajā valstī ir atrasties.

Tātad, kam vajag pievērst uzmanību, izvēloties valsti.
Pirmām kārtām, jums ir jāsaprot, ka katra valsts ir unikāla un ļoti atšķirīga no pārējām valstīm un tas nozīmē, ka mācības katrā valstī krasi atšķirsies. Bet, eksperti, šajos jautājumos apgalvo, ka mācības, ir tikai viena medaļas puse un lai izvairītos no sarežģījumiem, jums vajag pievērst savu uzmanību, vēl ļoti daudziem faktoriem.

Savu uzmanību, jums jāpievērš arī mācību programmām. Tātad, pirms izvēlēties valsti un augstskolu, nav mazāk svarīgi uzzināt, vai tur būs iespēja, apgūt jūs interesējošo specialitāti angļu valodā.

Iestāšanās noteikumiem. Rūpīgi vajag iepazīties arī ar iestāšanās noteikumiem jūsu izvēlētajā augstskola. Pajautājiet sev, vai jūs būsiet spējīgs tos izpildīt? Katrā valstī un katrā augstskolā, iestāšanās noteikumi atšķiras, tāpēc izvēlies to augstskolu, kuras noteikumi jūs apmierina. Ja ir radušās kādas neskaidrības, tad ir jālūdz padoms mācību konsultantam ārzemēs.

Angļu valoda. Visticamāk, ka savu nākamo profesiju, jūs apgūsiet angļu valodā, bet, nav izslēgts, ka tajā valstī, uz kuru jūs taisāties doties, iedzīvotāji runā savas valsts valodā, kura nav angļu valoda. Pajautājiet sev, kā jūs jutīsieties valstī, kurā visi runā svešā valodā? Vai jūs esat gatavs apgūt vēl vienu svešvalodu?

Izdevumi un iespēja strādāt. Katrā valstī ir atšķirīga ne tikai valoda, bet arī dzīves līmenis, tāpēc, jums vajag rūpīgi izvērtēt savas iespējas, bet konkrētāk, kāda naudas summa jums ir vajadzīga katru mēnesi, vai vecāki būs spējīgi jums palīdzēt, ja jā, tad kādos apmēros. Ja vecāki nav spējīgi nodrošināt visu nepieciešamo naudas summu, tad vajag apsvērt domu par piestrādāšanu, bet ir jāsaka, ka ne jau visās valstīs sameklēt darbu ir tik vienkārši, kā mums liekas. Arī samaksa par darbu, katrā valstī ir ļoti atšķirīga.

Mājoklis. Tev jārēķinās arī ar to, ka mācību laikā, tev būs nepieciešams mājoklis. Tātad, tu vari īrēt dzīvokli vai istabu vai arī iekārtoties kopmītnēs. Jebkurā gadījumā, tev vajag ņemt vērā šos izdevumus.

Maksa par mācībām. Visiem ir skaidrs, ka katrā valstī, maksa par mācībām, ir atšķirīga, svarīgi ir uzzināt, vai ir iespēja, šajā mācību iestādē, saņemt stipendiju vai kādu citu finansējumu.

Internacionālā vide. Rēķinieties ar to, ka valstī, kurā jūs esat nolēmis pavadīt savus turpmākos dzīves gadus, jūs sastapsieties ar pavisam citu kultūru un citu dzīves veidu. Tāpēc, kārtīgi apdomājiet, kuras valsts vide un kultūra, jums ir visvairāk pieņemama.

Kas ir izglītība

Izglītība, tas ir process, kura laikā, cilvēkam tiek pasniegtas zināšanas par pasauli, vērtībā, par iepriekšējo paaudžu gūto pieredzi.

Izglītību, tieši tāpat kā zinātni var apskatīt no trīs aspektiem.

Tā ir vesela, cilvēka, zināšanu sistēma par pasauli, kura ir balstīta uz atbilstošu pieredzi, visdažādākajās dzīves jomās.

Izglītība ir mērķtiecīga, personības apmācīšana, noteiktu zināšanu un iemaņu formēšana.

Izglītība ir sociālo institūtu sistēma, kura nodrošina pirms profesionālo un profesionālo izglītību.

Izglītības mērķis ir piesaistīt cilvēku pārliecībām, ideāliem un vērtībām, kuras valda lielākajā sabiedrības daļā.

Izglītības funkcijas:

  • Audzināšana
  • Socializācija
  • Kvalificētu speciālistu sagatavošana
  • Piesaiste mūsdienu tehnoloģijām un citiem kultūras produktiem

Izglītība ir apmācīšanas rezultāts.

Izglītots cilvēks ir cilvēks, kurš ir apguvis noteiktu, sistemātisko zināšanu apjomu, ka arī ir pieradis, loģiski domāt, redzēt cēloņu un seku iemeslus.

Galvenais izglītības kritērijs ir zināšanu sistēma un domāšanas sistēma, kuras ļauj cilvēkam, pašam personīgi atjaunot iztrūkstošos posmus zināšanu sistēmā ar loģiskās domāšanas palīdzību.

Atkarībā no iegūto zināšanu apjoma un no sasniegtās, patstāvīgās domāšanas līmeņa, izšķir pamata, vidējo un augstāko izglītību. Izglītība tiek iedalīta vispārējā, profesionālajā un politehniskajā.

Vispārējā izglītība sniedz zināšanu pamatus par dabu, cilvēku, sabiedrību, formē dialektisko – materiālistisko pasaules uztveri, attīsta izzināšanas spējas. Vispārējā izglītība dod saprašanu par galvenajām, apkārtējās vides un cilvēka attīstības likumsakarībām, kuras ir nepieciešamas katram cilvēkam, darba prasmes un daudzveidīgas darba iemaņas.

Politehniskā izglītība iepazīstina ar galvenajiem, mūsdienu ražošanas principiem, izstrādā iemaņas apieties ar vienkāršākajiem darba rīkiem, kuri tiek pielietoti ikdienā un sadzīvē.

Izglītības loma cilvēka dzīvē
Pateicoties izglītībai, notiek kultūras translācija no paaudzes uz paaudzi. Savu ietekmi, uz izglītību atstāj gan ekonomiskā, gan politiskā, sabiedriskās dzīves joma, gan arī sociālās kultūras vide – nacionālās, reģionālās, un reliģiozās tradīcijas.

Izglītību, mēs varam uzskatīt arī par patstāvīgu, sociālās dzīves sistēmu, kura var ietekmēt visas sabiedriskās dzīves jomas.

Izglītībai ir liela nozīme ne tikai priekš sabiedrības, bet arī priekš katra indivīda. Mūsdienu sabiedrībā, izglītība ir galvenais “sociālais lifts”, kurš ļauj talantīgam cilvēkam, pacelties no sabiedrības dzīves pašām padibenēm, līdz pašām virsotnēm un ieņemt augstu sociālo statusu.

Izglītība ir viena no svarīgākajām, sociālās dzīves jomām, no kuras funkcionēšanas ir atkarīgs intelektuālais, kulturālais sabiedrības stāvoklis.

Izglītības sistēmā ietilpst:

  1. Pirmsskolas mācību iestādes
  2. Vispārējās izglītības iestādes
  3. Augstākās mācību iestādes
  4. Profesionālās mācību iestādes
  5. Nevalstiskās mācību iestādes
  6. Papildus mācību iestādes

Mācību iestādes ir paredzētas masveida apmācības sistēmai un to izveidotais tīkls ir spējīgs iespaidot sociāli – ekonomisko situāciju, gan valstī, gan reģionos. Mācību iestādēs tiek realizēta zināšanu, morāles principu un sabiedrības paražu nodošana nākamajām paaudzēm.

Vissvarīgākais, sociālais institūts, izglītības sistēmā ir skola.

Šobrīd izglītības sistēma saskaras ar šādām problēmām:

  • Zems skolotāju atalgojums
  • Nepietiekama materiāli – tehniskā bāze
  • Kadru trūkums
  • Nepietiekams, kadru profesionālais līmenis

K. Ušinskis uzskata, ka izglītība, ir kā ēkas celtniecība, bet zināšanas ir tās fundaments. Tādai ēkai ir daudz stāvu: māka, iemaņas, spējas un no tām ir atkarīgs fundaments, kurš tika ielikts zināšanu veidā.

Pasaulē labākās izglītības sistēmas

Dienvidkoreja
Japāna un Dienvidkoreja cīnās par 1. vietu reitingā. Bet vai jūs zināt, ka Dienvidkorejā, bērni, bieži vien, apmeklē skolu septiņas dienas nedēļā.

Lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis valstī ir 97,9%, no tiem vīrieši ir 99,25, sievietes – 96,6%. IKP 2014. gadā sastādīja 34795 dolārus.

Japāna
Izglītības sistēmas bāze balstās uz jaunākajām tehnoloģijām, tas ļauj ieņemt vadošās pozīcijas zināšanu līmenī un problēmu risināšanu līmenī. IKP – aptuveni 5,96 triljoni ASV dolāru.

Singapūra
Singapūra ir līderis pirmskolas izglītības sistēmā, tai ir labi rādītāji arī citās jomās, kuri nodrošināja tai trešo vietu reitingā. IKP – 64584 dolāri.

Honkonga
Honkongas skolās, pārsvarā ir britu mācību sistēmas. Pirmskolas, vidējā un augstākā izglītība atrodas ļoti augstā līmenī. Mācības notiek angļu valodā un vienā, no japāņu valodas dialektiem.

Somija
2012. gada līderis savas pozīcijas ir atdevis Āzijas konkurentiem, bet neskatoties uz to, daudzi joprojām, uzskata Somijas apmācību sistēmu, par vislabāko pasaulē, kaut gan patiesībā, tā tāda nemaz nav. Viens, no galvenajiem trūkumiem, izrādās ir bērnu vecums, jo Somijā, bērni sāk apmeklēt skolu no 7 gadu vecuma. Izglītība, Somijā, ir bez maksas, IKP – 36395 dolāri.

Lielbritānija
Par izglītības jautājumiem Lielbritānijā lemj Anglijas, Skotijas, Ziemeļīrijas un Velsas valdība. IKP – 38711 dolāri. Pēc Pīrsona indeksa, Lielbritānija ieņem otro vietu Eiropā un sesto vietu pasaulē.

Kanāda
Kanādas skolās, apmācība notiek angļu un franču valodās. Lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis ir ļoti augsts – 99%, gan vīriešu, gan sieviešu vidū. Kanādā, ir vislielākais koledžu abiturientu skaits. Kanādiešiem jau no 18 gadiem ir iespēja mācīties 16 koledžās, kuras atrodas dažādās provincēs. Mācību laiks – 180 – 190 dienas. Rezultāti kļūs vēl labāki, ja līdzekļi tiks investēti sākumizglītībā. IKP – 44656 dolāri.

Nīderlande
Zems investīciju līmenis, vāja plānošana un vidējās izglītības vadīšana. IKP – 42586 dolāri.

Īrija
Liels lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis – 99%, vīriešu un sieviešu vidū. Izglītība valstī ir bez maksas priekš visiem līmeņiem – sākot ar pirmskolas un beidzot ar koledžu vai universitāti. Par mācībām maksā tikai citi, Eiropas valstu studenti. Īrijas valdība, katru gadu izglītībā investē 8,759 miljonus eiro.

Polija
Par izglītības sistēmu Polijā atbild Izglītības Ministrija. Pēc Pīrsona indeksa, Polija ieņem 4. vietu Eiropā un 10. vietu pasaulē. IKP – 21118 dolāri.

Dānija
Izglītības sistēma Dānija sastāv no pirmsskolas, sākumskolas, vidējās un augstākās izglītības, kā arī no pieaugušo izglītības. Vidējās izglītības posmā papildus tiek iedalītas ģimnāzijas, kopējās sagatavošanas programma, utt. Arī augstākajā izglītībā ir pieejamas vairākas programmas. Izglītība, bērniem līdz 16 gadiem ir obligāta. IKP – 57998 dolāri.

Vācija
Vācija cenšas radīt izglītības sistēmu, kura būs viena no vislabākajām pasaulē, Izglītība ir pilnībā valsts ziņā un tai, attiecīgi, nav nekāda sakara ar pašvaldībām. Bērnu dārzu apmeklēt nav obligāti, bet vidējās izglītības sistēmā darbojas piecu veidu skolas. Vācijas universitātes, tika atzītas par labākajām pasaulē. Speciālisti uzskata, ka tās veicina, labas izglītības izplatīšanos Eiropā. IKP – 41248 dolāri.

© 2017   www.Spojenaskolapp.sk