Spojenaskolapp.sk

Par izglītību, vienu no lielākajām vērtībām

Galvenās izglītota cilvēka pazīmes

Lai atbilstu mūsdienu, dinamiskā laikmeta prasībām, vajag daudz mācēt un zināt. Turklāt, ļoti gribas, lai apkārtējie saprot, ka jūs esat ne tikai labs speciālists savā jomā, bet arī izglītos cilvēks. Tagad rodas jautājums, kas ir izglītots cilvēks, tam, kuram “kabatā” ir divi – trīs diplomi, spējas manipulēt ar nesaprotamiem vārdiem un terminiem, vai tas, kurš spēj no galvas citēt Šekspīru (par Šekspīru šajā kontekstā iespējams lasīt šeit)?

Pati galvenā īpašība, kuru vajag apgūt izglītotam cilvēkam, ir māka lasīt. Visi cilvēki, kuri pieskaita sevi pie šī kategorijas, ir lieliski lasītāji un ir aktīvi grāmatu lasītāji. Bet, būt labam lasītājam, nenozīmē uzsūkt sevī, kā sūklim, visu izlasīto. Tieši pretēji, viņi stājas aktīvā mijiedarbībā ar autoru, viņi aizdomājas un spriež, vai visiem, pasniegtajiem faktiem var ticēt? Viņi novērtē to, cik vērtīgs ir izlasītais darbs, izdara secinājumus, cenšas tikt skaidrībā vai autoram ir objektīvi iemesli tādu faktu izklāstīšanai, vai tie vispār ir loģiski. Tādējādi, izvēlīgam lasītājam, bez šaubām arī izglītotam, vajag uzstādīt sev, sava veida filtru, kurš laiž cauri tikai kvalitatīvu informāciju un bloķē apšaubāma satura informāciju.

Otrā galvenā īpašība, ir māka rakstīt. Izglītots cilvēks māk neuzbāzīgi un maksimāli skaidri izteikt savu viedokli rakstiskā veidā. Lasot uzrakstīto, neviens cilvēks nesaskatīs tajā apslēpto zemtekstu. Gari, sarežģīti teikumi, neļaus lasītājam pazaudēt domas pavedienu. Autora izmantotais rakstīšanas stils iedarbojas uz lasītāju atslābinoši un neuzbāzīgi “ievelk” tālākajā lasīšanas procesā, kā arī liek aizmirst par laika izjūtu. Tātad, rakstot vēstuli, izglītots cilvēks no neizglītota cilvēka, atšķiras ar to, ka māk skaidri izteikt savas domas, pareizi izmantot pareizrakstības likumus, ir neuzbāzīgi, raksta saprotamā valodā.

Iespēja aprēķināt – vēl viena iemaņa, kas piemīt izglītotiem cilvēkiem. Par obligātām tik uzskatītas zināšanas matemātikā. Ir saprotams, ka daudzi var palielīties ar padziļinātām zināšanām algebrā, trigonometrijā, statistikā, utt. Šajā jomā, par pietiekamām tiek uzskatītas prasmes: saskaitīt, sareizināt, izdalīt, atņemt, veikt darbības, lai aprēķinātu procentus.

Nākamā, izglītota cilvēka prasme ir spēja domāt kritiski, kā arī tas, ka katram cilvēkam ir savs viedoklis. Tāds cilvēks māk atšķirt “graudus no pelavām”. Piemēram, pašlaik internetā ir pieejams milzīgs daudzums informācijas. Daļa informācijas ir patiesa un to var izmantot, otra daļa ir visīstākās “pelavas”, lasīt to un izmantot nav ieteicams. Tātad, izglītots cilvēks māk to atšķirt, apšaubīt pasniegtos faktus un izsekot vai tam ir kāds sakars ar realitāti.

Ja pirms vairākiem gadu simtiem, izglītotam cilvēkam vajadzēja mācēt izmantot spalvu un papīru, tad, mūsdienās, viss ir citādāk. Tagad par izglītotu cilvēku tiek uzskatīts tas, kurš ir apguvis visas jaunākās tehnoloģijas. Tas nozīmē, ja jūs nemākat apieties ar tehniku, bet it īpaši ar datoru, tad, diez vai jūs tiksiet pieskaitīts pie izglītotiem cilvēkiem. Mēs ceram, jūs sapratāt, ka šoreiz runa nav par vienveidīgajām datorspēlēm.

Izglītots un kulturāls cilvēks, visos laikos ir bijis pieklājīgs, ar labām manierēm un pastāvīgu vēlmi pašizglītoties. Pašizglītošanās iespējas piedāvā, piemēram, Somijas mājas lapa Superlaina.com.

Izglītots cilvēks

Fragments no N. Rubakina grāmatas “Kā nodarboties ar pašizglītošanos”, 1962

Varam nekļūdīgi teikt, ka dotajā laikā, masu tiekšanās pēc izglītības ir sasprindzināta līdz tādai pakāpei, kāda vēl nav bijusi nevienos laikos un ar katru gadu spriedze tikai pieaug. Pati dzīve mudina katru cilvēku apbruņoties ar zināšanām un saprašanu.

Lai dzīvotu, vajag…iegūt speciālo izglītību, bet vēl, vajag iegūt arī vispārējo izglītību, vajag mācēt tikt skaidrībā par visu, kas notiek apkārt, bet priekš tam ir vajadzīga, ja var tā izteikties, māka domāt un saprast, vajadzīgs zināms redzesloks, zināma attīstības pakāpe. Speciālā izglītība iepazīstina cilvēku, ar vairāk, vai mazāk ierobežotu zināšanu loku un noteiktu prasmju kopumu. Vispārējā izglītība sniedz cilvēkam plašu izpratni par pasauli, dod viņam saprašanu par daudzpusīgo pasaules dzīvi, no mazajiem atomiem līdz neaptveramajām debesu tālēm, no mikroskopiskajām šūniņām, no kurām ir uzbūvēti organismi, līdz tautām un ciltīm, kas sastāda cilvēci. Tieši tāpat, kā vienota ir pasaule, vienota ir arī izglītība. Patiesībā, lai vieglāk būtu mācīties un apgūt vienu un to pašu priekšmetu, to apskata vairākas zinātnes no dažādām pusēm, bet tikai visas zinātnes, ļauj saprast visus faktus, visas parādības. Lai arī cik svešas, viena otrai ir fizioloģija un vēsture, bet tikai vienas un otras, zināšana un saprašana, dod iespēju saprast cilvēku, kurš pats par sevi ir ne tikai organisms, bet arī apzināts vēsturiskais vadītājs kuru, turklāt, pēta arī ķīmija, fizika, psiholoģija, ekonomija, utt. Ir acīm redzami, ka bez vispārējās izglītības, cilvēks nevar sasniegt pienācīgu, kādas parādības saprašanu, bet tas nozīmē, ka viņš nav spējīgs būt labs speciālists. Speciālistam – ķīmiķim, vajag zināt fiziku un matemātiku, kā arī šo zinātņu vēsturi, fizioloģiju, beidzot, viņam ir jābūt spējām vispārināt, ja viņš nevēlas palikt tikai pliku faktu jomā. Vēlēšanās iedziļināties savas specialitātes dzīlēs ļauj cilvēkam nokļūt ārpus tās robežām. Tādējādi, lai kļūtu par labu speciālistu, vajag iegūt vispārējo izglītību; bet lai dzīvotu – vajag kļūt par speciālistu…

Tikmēr, speciālā izglītība nedrīkst slāpēt, bet papildināt vidējo izglītību. Tās, viena otrai ir nepieciešamas; viena bez otras nav iedomājamas…

Interese par vispārējiem valsts dzīves jautājumiem, sabiedrības dzīves parādībām, domu veiksmi zinātnes, filozofijas, politikas jomā, utt. pakāpeniski, nepārtraukti un masveidīgi pieaug. Viņos parādās ne tikai tieksme pēc izglītības, – viņos ātri ir pamodusies tieksme pēc augstākās izglītības. Tā, lūk, ir tieksmes pēc augstākās izglītības, atmoda masās un tā sastāda vienu, no raksturīgākajām, mūs gadsimta parādībām.

Pašlaik, masas apmierina savu vajadzību pēc augstākās izglītības, visdažādākajos veidos un ar visdažādākajiem līdzekļiem. Visus šos līdzekļus, var nosaukt par ārpusskolas līdzekļiem, kuru turpinās visu dzīvi.

Tikai ļoti nelabvēlīgos sociālās dzīves apstākļos, izglītība lielākajam vairumam cilvēku beidzas uzreiz pēc skolas kursa pabeigšanas. Tur, kur sabiedriskā dzīve noris lēni un gausi, tur, samērā ticami, pelēka un vienveidīga darbība pakāpeniski ievelk cilvēku kā purvā un cilvēks sāk spriest, ka gan jau viņš nodzīvos arī tā. Par laimi, tas ne vienmēr un ne visur ir tā, izglītība, vienreiz iesākusies skolā, turpinās arī pēc skolas.

Kur mācīties. Izglītība ārzemēs.

Jaunie cilvēki, bieži vien, pēc vidusskolas beigšanas ir neziņā – uz kurieni lai dodas mācīties? Tiem, kuriem ir iespēja mācīties ārzemēs, nezina, kuru valsti lai izvēlās un viens aiz otra rodas jautājumi: “Kura valsts man ir vispiemērotākā?”, “Vai es tur jutīšos labi, spēšu iedzīvoties? “, “Kuras valsts kultūra manī izraisīs vismazāko šoku?”, “Kā es pavadīšu brīvo laiku”, “Vai man būs iespēja strādāt? “. Tā ir tikai ļoti maza daļa jautājumu, kuri rodas nākamajiem studentiem. Studentu vecākiem ir citas problēmas, daudz praktiskākas, viņi uztraucas par to, cik dārga būs dzīve izvēlētajā valstī un cik droši šajā valstī ir atrasties.

Tātad, kam vajag pievērst uzmanību, izvēloties valsti.
Pirmām kārtām, jums ir jāsaprot, ka katra valsts ir unikāla un ļoti atšķirīga no pārējām valstīm un tas nozīmē, ka mācības katrā valstī krasi atšķirsies. Bet, eksperti, šajos jautājumos apgalvo, ka mācības, ir tikai viena medaļas puse un lai izvairītos no sarežģījumiem, jums vajag pievērst savu uzmanību, vēl ļoti daudziem faktoriem.

Savu uzmanību, jums jāpievērš arī mācību programmām. Tātad, pirms izvēlēties valsti un augstskolu, nav mazāk svarīgi uzzināt, vai tur būs iespēja, apgūt jūs interesējošo specialitāti angļu valodā.

Iestāšanās noteikumiem. Rūpīgi vajag iepazīties arī ar iestāšanās noteikumiem jūsu izvēlētajā augstskola. Pajautājiet sev, vai jūs būsiet spējīgs tos izpildīt? Katrā valstī un katrā augstskolā, iestāšanās noteikumi atšķiras, tāpēc izvēlies to augstskolu, kuras noteikumi jūs apmierina. Ja ir radušās kādas neskaidrības, tad ir jālūdz padoms mācību konsultantam ārzemēs.

Angļu valoda. Visticamāk, ka savu nākamo profesiju, jūs apgūsiet angļu valodā, bet, nav izslēgts, ka tajā valstī, uz kuru jūs taisāties doties, iedzīvotāji runā savas valsts valodā, kura nav angļu valoda. Pajautājiet sev, kā jūs jutīsieties valstī, kurā visi runā svešā valodā? Vai jūs esat gatavs apgūt vēl vienu svešvalodu?

Izdevumi un iespēja strādāt. Katrā valstī ir atšķirīga ne tikai valoda, bet arī dzīves līmenis, tāpēc, jums vajag rūpīgi izvērtēt savas iespējas, bet konkrētāk, kāda naudas summa jums ir vajadzīga katru mēnesi, vai vecāki būs spējīgi jums palīdzēt, ja jā, tad kādos apmēros. Ja vecāki nav spējīgi nodrošināt visu nepieciešamo naudas summu, tad vajag apsvērt domu par piestrādāšanu, bet ir jāsaka, ka ne jau visās valstīs sameklēt darbu ir tik vienkārši, kā mums liekas. Arī samaksa par darbu, katrā valstī ir ļoti atšķirīga.

Mājoklis. Tev jārēķinās arī ar to, ka mācību laikā, tev būs nepieciešams mājoklis. Tātad, tu vari īrēt dzīvokli vai istabu vai arī iekārtoties kopmītnēs. Jebkurā gadījumā, tev vajag ņemt vērā šos izdevumus.

Maksa par mācībām. Visiem ir skaidrs, ka katrā valstī, maksa par mācībām, ir atšķirīga, svarīgi ir uzzināt, vai ir iespēja, šajā mācību iestādē, saņemt stipendiju vai kādu citu finansējumu.

Internacionālā vide. Rēķinieties ar to, ka valstī, kurā jūs esat nolēmis pavadīt savus turpmākos dzīves gadus, jūs sastapsieties ar pavisam citu kultūru un citu dzīves veidu. Tāpēc, kārtīgi apdomājiet, kuras valsts vide un kultūra, jums ir visvairāk pieņemama.

Kas ir izglītība

Izglītība, tas ir process, kura laikā, cilvēkam tiek pasniegtas zināšanas par pasauli, vērtībā, par iepriekšējo paaudžu gūto pieredzi.

Izglītību, tieši tāpat kā zinātni var apskatīt no trīs aspektiem.

Tā ir vesela, cilvēka, zināšanu sistēma par pasauli, kura ir balstīta uz atbilstošu pieredzi, visdažādākajās dzīves jomās.

Izglītība ir mērķtiecīga, personības apmācīšana, noteiktu zināšanu un iemaņu formēšana.

Izglītība ir sociālo institūtu sistēma, kura nodrošina pirms profesionālo un profesionālo izglītību.

Izglītības mērķis ir piesaistīt cilvēku pārliecībām, ideāliem un vērtībām, kuras valda lielākajā sabiedrības daļā.

Izglītības funkcijas:

  • Audzināšana
  • Socializācija
  • Kvalificētu speciālistu sagatavošana
  • Piesaiste mūsdienu tehnoloģijām un citiem kultūras produktiem

Izglītība ir apmācīšanas rezultāts.

Izglītots cilvēks ir cilvēks, kurš ir apguvis noteiktu, sistemātisko zināšanu apjomu, ka arī ir pieradis, loģiski domāt, redzēt cēloņu un seku iemeslus.

Galvenais izglītības kritērijs ir zināšanu sistēma un domāšanas sistēma, kuras ļauj cilvēkam, pašam personīgi atjaunot iztrūkstošos posmus zināšanu sistēmā ar loģiskās domāšanas palīdzību.

Atkarībā no iegūto zināšanu apjoma un no sasniegtās, patstāvīgās domāšanas līmeņa, izšķir pamata, vidējo un augstāko izglītību. Izglītība tiek iedalīta vispārējā, profesionālajā un politehniskajā.

Vispārējā izglītība sniedz zināšanu pamatus par dabu, cilvēku, sabiedrību, formē dialektisko – materiālistisko pasaules uztveri, attīsta izzināšanas spējas. Vispārējā izglītība dod saprašanu par galvenajām, apkārtējās vides un cilvēka attīstības likumsakarībām, kuras ir nepieciešamas katram cilvēkam, darba prasmes un daudzveidīgas darba iemaņas.

Politehniskā izglītība iepazīstina ar galvenajiem, mūsdienu ražošanas principiem, izstrādā iemaņas apieties ar vienkāršākajiem darba rīkiem, kuri tiek pielietoti ikdienā un sadzīvē.

Izglītības loma cilvēka dzīvē
Pateicoties izglītībai, notiek kultūras translācija no paaudzes uz paaudzi. Savu ietekmi, uz izglītību atstāj gan ekonomiskā, gan politiskā, sabiedriskās dzīves joma, gan arī sociālās kultūras vide – nacionālās, reģionālās, un reliģiozās tradīcijas.

Izglītību, mēs varam uzskatīt arī par patstāvīgu, sociālās dzīves sistēmu, kura var ietekmēt visas sabiedriskās dzīves jomas.

Izglītībai ir liela nozīme ne tikai priekš sabiedrības, bet arī priekš katra indivīda. Mūsdienu sabiedrībā, izglītība ir galvenais “sociālais lifts”, kurš ļauj talantīgam cilvēkam, pacelties no sabiedrības dzīves pašām padibenēm, līdz pašām virsotnēm un ieņemt augstu sociālo statusu.

Izglītība ir viena no svarīgākajām, sociālās dzīves jomām, no kuras funkcionēšanas ir atkarīgs intelektuālais, kulturālais sabiedrības stāvoklis.

Izglītības sistēmā ietilpst:

  1. Pirmsskolas mācību iestādes
  2. Vispārējās izglītības iestādes
  3. Augstākās mācību iestādes
  4. Profesionālās mācību iestādes
  5. Nevalstiskās mācību iestādes
  6. Papildus mācību iestādes

Mācību iestādes ir paredzētas masveida apmācības sistēmai un to izveidotais tīkls ir spējīgs iespaidot sociāli – ekonomisko situāciju, gan valstī, gan reģionos. Mācību iestādēs tiek realizēta zināšanu, morāles principu un sabiedrības paražu nodošana nākamajām paaudzēm.

Vissvarīgākais, sociālais institūts, izglītības sistēmā ir skola.

Šobrīd izglītības sistēma saskaras ar šādām problēmām:

  • Zems skolotāju atalgojums
  • Nepietiekama materiāli – tehniskā bāze
  • Kadru trūkums
  • Nepietiekams, kadru profesionālais līmenis

K. Ušinskis uzskata, ka izglītība, ir kā ēkas celtniecība, bet zināšanas ir tās fundaments. Tādai ēkai ir daudz stāvu: māka, iemaņas, spējas un no tām ir atkarīgs fundaments, kurš tika ielikts zināšanu veidā.

Pasaulē labākās izglītības sistēmas

Dienvidkoreja
Japāna un Dienvidkoreja cīnās par 1. vietu reitingā. Bet vai jūs zināt, ka Dienvidkorejā, bērni, bieži vien, apmeklē skolu septiņas dienas nedēļā.

Lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis valstī ir 97,9%, no tiem vīrieši ir 99,25, sievietes – 96,6%. IKP 2014. gadā sastādīja 34795 dolārus.

Japāna
Izglītības sistēmas bāze balstās uz jaunākajām tehnoloģijām, tas ļauj ieņemt vadošās pozīcijas zināšanu līmenī un problēmu risināšanu līmenī. IKP – aptuveni 5,96 triljoni ASV dolāru.

Singapūra
Singapūra ir līderis pirmskolas izglītības sistēmā, tai ir labi rādītāji arī citās jomās, kuri nodrošināja tai trešo vietu reitingā. IKP – 64584 dolāri.

Honkonga
Honkongas skolās, pārsvarā ir britu mācību sistēmas. Pirmskolas, vidējā un augstākā izglītība atrodas ļoti augstā līmenī. Mācības notiek angļu valodā un vienā, no japāņu valodas dialektiem.

Somija
2012. gada līderis savas pozīcijas ir atdevis Āzijas konkurentiem, bet neskatoties uz to, daudzi joprojām, uzskata Somijas apmācību sistēmu, par vislabāko pasaulē, kaut gan patiesībā, tā tāda nemaz nav. Viens, no galvenajiem trūkumiem, izrādās ir bērnu vecums, jo Somijā, bērni sāk apmeklēt skolu no 7 gadu vecuma. Izglītība, Somijā, ir bez maksas, IKP – 36395 dolāri.

Lielbritānija
Par izglītības jautājumiem Lielbritānijā lemj Anglijas, Skotijas, Ziemeļīrijas un Velsas valdība. IKP – 38711 dolāri. Pēc Pīrsona indeksa, Lielbritānija ieņem otro vietu Eiropā un sesto vietu pasaulē.

Kanāda
Kanādas skolās, apmācība notiek angļu un franču valodās. Lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis ir ļoti augsts – 99%, gan vīriešu, gan sieviešu vidū. Kanādā, ir vislielākais koledžu abiturientu skaits. Kanādiešiem jau no 18 gadiem ir iespēja mācīties 16 koledžās, kuras atrodas dažādās provincēs. Mācību laiks – 180 – 190 dienas. Rezultāti kļūs vēl labāki, ja līdzekļi tiks investēti sākumizglītībā. IKP – 44656 dolāri.

Nīderlande
Zems investīciju līmenis, vāja plānošana un vidējās izglītības vadīšana. IKP – 42586 dolāri.

Īrija
Liels lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis – 99%, vīriešu un sieviešu vidū. Izglītība valstī ir bez maksas priekš visiem līmeņiem – sākot ar pirmskolas un beidzot ar koledžu vai universitāti. Par mācībām maksā tikai citi, Eiropas valstu studenti. Īrijas valdība, katru gadu izglītībā investē 8,759 miljonus eiro.

Polija
Par izglītības sistēmu Polijā atbild Izglītības Ministrija. Pēc Pīrsona indeksa, Polija ieņem 4. vietu Eiropā un 10. vietu pasaulē. IKP – 21118 dolāri.

Dānija
Izglītības sistēma Dānija sastāv no pirmsskolas, sākumskolas, vidējās un augstākās izglītības, kā arī no pieaugušo izglītības. Vidējās izglītības posmā papildus tiek iedalītas ģimnāzijas, kopējās sagatavošanas programma, utt. Arī augstākajā izglītībā ir pieejamas vairākas programmas. Izglītība, bērniem līdz 16 gadiem ir obligāta. IKP – 57998 dolāri.

Vācija
Vācija cenšas radīt izglītības sistēmu, kura būs viena no vislabākajām pasaulē, Izglītība ir pilnībā valsts ziņā un tai, attiecīgi, nav nekāda sakara ar pašvaldībām. Bērnu dārzu apmeklēt nav obligāti, bet vidējās izglītības sistēmā darbojas piecu veidu skolas. Vācijas universitātes, tika atzītas par labākajām pasaulē. Speciālisti uzskata, ka tās veicina, labas izglītības izplatīšanos Eiropā. IKP – 41248 dolāri.

© 2017   www.Spojenaskolapp.sk